Ilgu laiku tas, ko spēja paveikt “Ledus cilvēks” Vims Hofs, tika uzskatīts par zinātniski neiespējamu. Taču 2011. gadā Radboud Universitātē veiktais pētījums mainīja šo priekšstatu. Pētījums pierādīja, ka, izmantojot savu metodi, Vims spēj apzināti ietekmēt autonomo nervu sistēmu, kas līdz tam tika uzskatīta par neiespējamu. Šis revolucionārais atklājums tika publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā PNAS, mainot izpratni par bioloģiju un radot interesi starp pētniekiem visā pasaulē (Kox et al., 2014).

Kopš tā laika arvien vairāk zinātnieku pievērsušies Vima Hofa metodes potenciālajiem ieguvumiem. Šodien Vims un viņa komanda turpina sadarboties ar dažādām pētniecības iestādēm, un pašlaik norisinās vairāki daudzsološi pētījumi.

Pēdējās desmitgadēs pozitīvā stresa metodes kļūst par arvien nozīmīgāku pētījumu virzienu, kur aukstuma iedarbība, apzināta elpošana un kontrolētas diskomforta situācijas tiek izmantotas, lai stiprinātu cilvēka spēju tikt galā ar slodzi, stresu un iekšējo nestabilitāti.

Pētījumi liecina, ka šīs metodes aktivizē autonomo nervu sistēmu, uzlabo mitohondriju funkciju, samazina iekaisuma marķierus un paaugstina spēju adaptēties stresam, tādējādi palīdzot uzlabot gan fizisko, gan mentālo veselību.

Regulāra pozitīvā stresa prakse tiek saistīta ar lielāku emocionālo noturību, mazāku trauksmes līmeni, stiprinātu imūnsistēmu un spēju ātrāk atgūties pēc fiziska vai emocionāla pārdzīvojuma.

Zinātne turpina pētīt, kā šie senie, bet mūsdienās sistematizētie paņēmieni var kļūt par praktisku instrumentu ikdienas labsajūtas un vitalitātes uzturēšanai, īpaši laikā, kad vide un dzīves temps bieži izraisa hronisku stresu.