Cilvēki, kas pievēršas aktīvam dzīvesstilam un sāk sportot, bieži uzdod jautājumu – kā labāk trenēt savu organismu, kā to padarīt izturīgāku un spēcīgāku? Zinātāji skaidro, ka sportā ļoti svarīga ir racionāla treniņu programma. Plašs un labi pārdomāts treniņu cikls palīdz pārkārtot organisma funkcijas vēlamajā virzienā, kā arī paplašina tā iespējas. Tomēr ar to viss nebeidzas – ļoti svarīga ir arī organisma norūdīšana, kuras laikā uzlabojas organisma pielāgošanās spējas dažādiem un bieži mainīgiem apstākļiem. Viens no būtiskākajiem palīglīdzekļiem šī mērķa sasniegšanā ir sauna, jo tā palīdz sasniegt nospraustos mērķus ķermeņa attīstībā un pilnveidošanā. Apskatīsim, kāpēc treniņi un sauna iet roku rokā.
Sports un sauna trenē termoregulāciju
Sportojot, ķermenis tiek pakļauts nemitīgām temperatūras svārstībām. Ar regulāriem treniņiem tiek panākts, ka ķermenis spēj ātrāk pielāgoties un efektīvāk reaģēt uz šiem apstākļiem – trenētības līmenis paaugstinās, un organisms spēj ātrāk atjaunoties. Līdzīgi procesi notiek arī saunā, kur tiek trenēta termoregulācija jeb pielāgošanās kontrastiem. Tas apliecina, ka saunas apmeklējumi ir ieteicami sportistiem kā papildinājums treniņu plānam.
Ko dod karsēšanās?
Saunas galvenais ieguvums ir svīšana, kas palīdz ķermenim atbrīvoties no atkritumvielām, kas uzkrājušās muskuļos un locītavās treniņa laikā, tādējādi uzlabojot pašsajūtu. Sviedrēšanās veicina arī asinsrites uzlabošanos, kas ir būtiski atjaunošanās procesam pēc fiziskās slodzes.
Vislielāko pienesumu veselībai sniedz regulāri saunas apmeklējumi, jo tie:
Šie ieguvumi ir īpaši nozīmīgi garo distanču skrējējiem un riteņbraucējiem, tomēr efekts ir panākams tikai tad, ja sauna tiek apmeklēta apdomīgi un ar pareizām metodēm.
Gudra saunā iešana
Lai saunas apmeklējums būtu patiešām efektīvs, ir svarīgi to darīt pareizi. Piemēram, sēdēšana svelmē obligāti jākombinē ar aukstu dušu vai baseinu. Tas palīdz trenēt gan karstuma, gan aukstuma pielāgošanās spējas, kas ir savstarpēji saistīti procesi.
Tāpat jāņem vērā saunas klimatiskie apstākļi. Labai ventilācijai, higiēnai, temperatūrai no 65 līdz 90 grādiem un mitrumam 5%-30% jābūt ievērotiem, lai saunas vide būtu patīkama un veselīga.
Galvenais mērķis – atslābināties
Uzreiz pēc treniņa neieteicams doties karstā saunā, jo ķermenim ir jāatsildās un jānomierinās. Pēc treniņa ir jānormalizē sirdsdarbība, jānoskalo ķermenis aukstā vai remdenā dušā, un tikai tad var doties uz saunu. Galvenais saunā ir atslābināties un nodrošināt vieglu sirds un asinsvadu treniņu.
Svarīgi ir ieklausīties savā ķermenī un pamanīt pirmās pazīmes, kad sauna jāatstāj, piemēram, pirmās sviedru lāses vai sirdsdarbības paātrināšanās. Tas norāda, ka ķermenis jau uzkarsis pietiekami.
Kā ieviest saunu savā treniņprogrammā?
Regulāra saunas apmeklēšana pēc katra treniņa vai 3-5 reizes nedēļā ir optimāla. Sākotnēji saunā vajadzētu uzturēties 5-10 minūtes, pakāpeniski palielinot ilgumu. Šāda pieeja ļaus organismam adaptēties un pilnībā izbaudīt saunas priekšrocības.
Mēs iesakām!
Pēc treniņa saunas apmeklējums var būt īsts saldais ēdiens ķermenim, ja to veic pareizi, neaizmirstot arī par garīgo labsajūtu.
Sports un sauna trenē termoregulāciju
Sportojot, ķermenis tiek pakļauts nemitīgām temperatūras svārstībām. Ar regulāriem treniņiem tiek panākts, ka ķermenis spēj ātrāk pielāgoties un efektīvāk reaģēt uz šiem apstākļiem – trenētības līmenis paaugstinās, un organisms spēj ātrāk atjaunoties. Līdzīgi procesi notiek arī saunā, kur tiek trenēta termoregulācija jeb pielāgošanās kontrastiem. Tas apliecina, ka saunas apmeklējumi ir ieteicami sportistiem kā papildinājums treniņu plānam.
Ko dod karsēšanās?
Saunas galvenais ieguvums ir svīšana, kas palīdz ķermenim atbrīvoties no atkritumvielām, kas uzkrājušās muskuļos un locītavās treniņa laikā, tādējādi uzlabojot pašsajūtu. Sviedrēšanās veicina arī asinsrites uzlabošanos, kas ir būtiski atjaunošanās procesam pēc fiziskās slodzes.
Vislielāko pienesumu veselībai sniedz regulāri saunas apmeklējumi, jo tie:
- Uzlabo imūnsistēmu, kas ne tikai veicina labu veselību, bet arī ātrāku atjaunošanos pēc fiziskās slodzes;
- Pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību, paaugstina koncentrēšanās spējas, stiprina nervu sistēmu un samazina stresu;
- Trenē sirds un asinsvadu sistēmu un termoregulācijas spējas, kas palīdz organismam efektīvāk pielāgoties temperatūras svārstībām.
Šie ieguvumi ir īpaši nozīmīgi garo distanču skrējējiem un riteņbraucējiem, tomēr efekts ir panākams tikai tad, ja sauna tiek apmeklēta apdomīgi un ar pareizām metodēm.
Gudra saunā iešana
Lai saunas apmeklējums būtu patiešām efektīvs, ir svarīgi to darīt pareizi. Piemēram, sēdēšana svelmē obligāti jākombinē ar aukstu dušu vai baseinu. Tas palīdz trenēt gan karstuma, gan aukstuma pielāgošanās spējas, kas ir savstarpēji saistīti procesi.
Tāpat jāņem vērā saunas klimatiskie apstākļi. Labai ventilācijai, higiēnai, temperatūrai no 65 līdz 90 grādiem un mitrumam 5%-30% jābūt ievērotiem, lai saunas vide būtu patīkama un veselīga.
Galvenais mērķis – atslābināties
Uzreiz pēc treniņa neieteicams doties karstā saunā, jo ķermenim ir jāatsildās un jānomierinās. Pēc treniņa ir jānormalizē sirdsdarbība, jānoskalo ķermenis aukstā vai remdenā dušā, un tikai tad var doties uz saunu. Galvenais saunā ir atslābināties un nodrošināt vieglu sirds un asinsvadu treniņu.
Svarīgi ir ieklausīties savā ķermenī un pamanīt pirmās pazīmes, kad sauna jāatstāj, piemēram, pirmās sviedru lāses vai sirdsdarbības paātrināšanās. Tas norāda, ka ķermenis jau uzkarsis pietiekami.
Kā ieviest saunu savā treniņprogrammā?
Regulāra saunas apmeklēšana pēc katra treniņa vai 3-5 reizes nedēļā ir optimāla. Sākotnēji saunā vajadzētu uzturēties 5-10 minūtes, pakāpeniski palielinot ilgumu. Šāda pieeja ļaus organismam adaptēties un pilnībā izbaudīt saunas priekšrocības.
Mēs iesakām!
- Izvēdini telpu pirms saunas apmeklējuma, uz dažām sekundēm paverot durvis;
- Atdzesējies remdenā vai aukstā dušā pirms un pēc saunas apmeklējuma;
- Nepārslogo sevi un ieklausies ķermeņa signālos – galvenais ir relaksācija, nevis papildu slodze.
Pēc treniņa saunas apmeklējums var būt īsts saldais ēdiens ķermenim, ja to veic pareizi, neaizmirstot arī par garīgo labsajūtu.
