fbpx

Pirmajā rakstā IR IESPĒJAMS IETEKMĒT NERVU SISTĒMU 1 DAĻA tika apskatīta viena no Vima Hofa metodēm, kuru praktizējot var ietekmēt nervu sistēmu ar elpošanas vingrinājumiem. Pavisam ir trīs metodes, ar kuru pielietošanu var gan ietekmēt nervu sistēmu, gan arī rūdīties. Tā rezultātā var pieradināt ķermeni ekstrēmam aukstumam. Šajā rakstā apskatīsim prāta treniņa/ koncentrēšanās metodi.

Prāta treniņš/ koncentrēšanās. Vims Hofs uzskata, ka prāta disciplinēšana ir svarīga, lai saprastu savu iekšējo spēku. Bez disciplinēta prāta ir grūti sasniegt sevis uzstādītos mērķus, darīt, domāt. Tādēļ koncentrēšanās un meditācija ir svarīga šī prāta treniņa daļa. Piemēram, ja Vims Hofs nekoncentrētos, viņam būtu tikpat auksti, cik visiem pārējiem cilvēkiem. Līdz ar to fokuss ir ļoti svarīgs, tas var ietekmēt ļoti daudz.

Meditācijas/koncentrēšanās vingrinājumi tiek uzskatīti kā stresa un kortizola samazinātāji. Tu atbrīvo savu ķermeni, ļaujot kortizola (stresa hormona) daudzumam ķermenī samazināties. Tādējādi Vima Hofa metode atšķiras no citiem meditācijas/koncentrēšanās vingrinājumiem.

Hofa vingrinājumu mērķis ir nevis panākt ķermeņa atslābināšanu, bet drīzāk tā aktīvu stāvokli, tā lai varētu ietekmēt veģetatīvo nervu sistēmu.

Vispārēji veģetatīvo nervu sistēmu pastāvīgi un neapzinātā līmenī regulē ķermenis. Saskaņā ar pašreizējo medicīnas aprindās pieņemto viedokli, veģetatīvo nervu sistēmu nav iespējams apzināti ietekmēt.

Tomēr no vairākiem pētījumiem ir kļuvis zināms, ka konkrēti koncentrēšanās/meditācijas vingrinājumi var novest pie tā, ka mēs spējam ietekmēt autonomo nervu sistēmas aktivitātes (Phongsuphap, Pongsupap, Chandanamattha & Lursinsap, 2008; Wu & Lo, 2008; Paul-Labrador u.c., 2006).

Radboudas Universitātē zinātnieki  ir izpētījuši Vima Hofa koncentrēšanās vingrinājumu ietekmi uz veģetatīvās nervu sistēmas aktivitāti un uz imūnsistēmu. Šī eksperimenta laikā E. Coli (zarnu nūjiņa) baktērijas sastāvdaļas tika injicētas Vima Hofa un 112 citu eksperimenta dalībnieku ķermeņos. Testa dalībniekiem šī baktērija tika injicēta iepriekšējā pētījumā. Ievadot šo vielu, ķermenis uzskata, ka tam notiek uzbrukums. Parasti tas izvēršas imūnsistēmas saasinātā reaģēšanā – gripas simptomos (galvas sāpes, augsta temperatūra un muskuļu sāpes) vairāku stundu garumā. Taču Hofs izjuta tikai vieglas galvas sāpes tad, kad gripas simptomiem parasti vajadzētu būt visstiprākajiem. Rezultāti uzrādīja arī to, ka Hofs saražoja mazāk nekā pusi no iekaisuma proteīniem, salīdzinot ar vidējo rādītāju testa dalībnieku grupā, kuriem tika ievadīta tā pati baktērija. Pētījuma vadītājs, prof. Pīters Pikers (Peter Pickkers), paziņoja, ka Hofs spēja uzrādīt kontrolētu atbildes reakciju ievadītajai baktērijai ar koncentrēšanās vingrinājuma palīdzību. Tas izsauca tā saukto “cīņas vai bēgšanas reakciju” (fight or flight), kas nodrošināja to, ka ķermenis ražo vairāk kortizola (stresa hormonu). Šī hormona palielināšanās izraisīja  imūnās sistēmas atbildes reakcijas samazināšanos, tādā veidā apspiežot vairākumu no iekaisuma proteīniem (citokīniem- mazmolekulāras olbaltumvielas), kas izraisa gripas pazīmes. 2013. gadā Hofs pēc savas metodikas vadīja treniņu ciklu interesentiem un veica pētījumu, kura rezultātā pierādīja, ka jebkurš var kontrolēt sava ķermeņa atbildes reakciju, ja praktizē koncentrēšanos, elpošanas vingrinājumus un pakāpeniski pakļauj sevi aukstiem apstākļiem.

Vai šis ir tiešām reāli izdarāms, vai Vims Hofs ir īpašs gadījums?

Lai arī dekāžu garumā vispārpieņemtā nostāja medicīniskajās aprindās ir bijusi – veģetatīvā nervu sistēma nevar tikt ietekmēta, Vims Hofs ir pierādījis, ka var. Pētījumi un analīzes uzrāda, ka arī “normāli” cilvēki ir vairāk nekā spējīgi iespaidot savu imūnsistēmu. Pētījuma rezultāti demonstrē, ka, praktizējot šos vienkāršos, bet efektīvos vingrinājumus, īsā laika sprīdī jebkurš var iegūt vairāk kontroles pār savu veselību. 

Aktīvi ietekmēt stresa hormonu koncentrāciju savā ķermenī ir iespējams.

Seko līdzi nākamajam rakstam, kurā uzzināsi vairāk par ķermeņa pakāpenisku pakļaušanu aukstumam.

>