Māris Žunda ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem ideju netrūkst. Drīzāk laika nepietiek visu iecerēto īstenot. Viņš ir “Rūdīšanās skolas” dibinātājs, profesionālās izaugsmes treneris, Vima Hofa metodes instruktors, darbojies IT jomā, bet aicinājumu atradis veselības laukā. Sevi viņš dēvē par praktiķi, eksperimentētāju vairākās jomās un turpina kaldināt nākotnes plānus, jo to enerģiskajam vīrietim ir daudz. Sarunas noslēgumā Māris iesaka katram: “Idejiski tiecies uz to, ka ik dienu mēģini būt sevis labākā versija.”
Ar Māri tiekamies viņa semināru un apmācību norises vietā, kuru viņš vēl tikai iekārto. Viņš izmanto tāfeli, lai paskaidrotu savu domu, intervijas laiku pavada, stāvot kājās, un kādā brīdī piepumpējas trīs reizes. Viens no jautājumiem, ko uzdodu, saistīts ar kraso profesijas maiņu, par kuru viņš pirms kāda laika izšķīries. To Māris skaidro ar veseliem diviem “kāpēc”: “Viens ir tas, ka IT jomā darbojos, pamatā meklējot laimi, enerģiju un piepildījumu. Es sapratu, ka darbā enerģija būtiski iet uz leju. Bet viss pārējais – mazie hobiji, ar kuriem toreiz sāku aizrauties, – pirts skola, elpošana, aukstums – tie enerģiju sita uz augšu.”
Darba vide IT jomā bijusi laba. “Darbs ir darbs, tas paņem enerģiju, sevišķi daudz mentālās enerģijas, kas ir smadzeņu darbība. Taču svarīgāks iemesls – es izvirzīju mērķi tikt vaļā no tabletēm,” atklāj Māris.
Viņš kopš 20 gadu vecuma lietojis medikamentus paaugstinātam asinsspiedienam. Savukārt ārsti norādīja: “Māri, tu es vesels. Lieto tabletes līdz mūža beigām!” Tā vīrietis katru gadu tērējis lielas naudas summas veselības apdrošināšanai, taču secinājums bijis viens – ar viņu viss ir kārtībā, tomēr nav zināms, kāpēc asinsspiediens ir augsts.
“Tad 28 gados man izrakstīja hormonu tabletes vairogdziedzerim. Teica, ka tās arī būs jālieto.
Māris Žunda ir Rūdīšanās skolas vadītājs un treneris, Vima Hofa metodes zinātājs, pirtnieks, koučs, Reiki un IT jomas profesionālis. Viņš nonācis pie atziņas, ka, gadiem ejot, cilvēkiem attīstoties, mēs esam izveidojuši daudz savādāku attieksmi pret dabu un dabas likumiem, kā rezultātā esam aizmirsuši par savu iekšējo pasauli un tās spēku. Esam aizmirsuši ķermeņa dabīgo spēju izdzīvot grūtos apstākļos, jo tas mums vairs nav nepieciešams. Mēs visur meklējam komfortu un to viegli atrodam. Mums ir auksti – uzvelkam papildus drēbes, mums ir iesnas – meklējam zāles, bet neliekam ķermenim pašam pielāgoties apstākļiem un darām visu viņa vietā, iejaucoties ar dažāda veida ārējiem apstākļiem. Tādā veidā ar katru dienu, ar katru paaudzi mēs attālināmies no dabas un no sava iekšējā spēka. Un Māris ar lepnumu stāsta:”Es spēju 11 minūtes notupēt āliņģī. Esmu nogājis 25 km 0 grādos šortos, lietū un sniegotā laikā. Es spēju četras minūtes izturēt bez elpas un es regulāri eju garos pārgājienos un izaicinu sevi aukstuma un izturības priekšā. Bet svarīgākais, ka katrs to var sasniegt saviem spēkiem!”