fbpx

Kāpēc staigāt basām kājām? Cilvēka pēda ir apbrīnojams dabas veidojums, tā satur 26 kaulus, 33 locītavas, vairāk kā 100 saišu, cīpslu un muskuļu. Skaidrs, ka daba paredzējusi visam šim ansamblim darboties vienotā unisonā, tādējādi veidojot cilvēka gaitas stereotipu un ļaujot tam efektīvi pārvarēt lielus attālumus. Cilvēks, kuram ir funkcionāla, darboties spējīga pēda, būs rīcībspējīgs praktiski jebkurā darbā, ne tikai staigāšanā vai skriešanā, kas tieši pieprasa augsti attīstītu pēdas funkcionalitāti, jo praktiski jebkura aktivitāte ir saistīta ar pēdas nodarbināšanu lielākā vai mazākā mērā.

Taču ar pēdas muskulatūru un pārējām tās sastāvdaļām ir tāpat kā ar jebkuru citu mūsu daļu – “use it or lose it” jeb, ko mēs neizmantojam, mēs zaudējam. Senos laikos cilvēki staigāja vienīgi basām kājām, jo nebija citu variantu. Rezultātā pēdas muskulatūra nepārtraukti tika nodarbināta, tā attīstījās, bija spēcīga un funkcionāla. Parādoties apaviem, cilvēka pēda varēja nedaudz atslābt, jo daļu darba, kas nepieciešams pārvietojoties, nu uz sevi uzņēma apavs. Taču mūsdienās, dažās pēdējās desmitgadēs, kad apavu industrija ir attīstījusies tiktāl, ka nu jau tirgū tiek piedāvāti apavi ar visdažādākajām iebūvētām sistēmām – pēdas velves atbalsts, kustību kontrole, amortizācija, supinācijas un pronācijas atbalsts utt. –, cilvēka pēdai ir jādara ļoti maz. Rezultātā, cilvēkam šādos apavos staigājot ikdienā gadu no gada, pēdas muskuļi palēnām atrofējas, zaudē gan savu spēku, gan funkcionalitāti, kā rezultātā cilvēks kļūst atkarīgs no modernā apava valkāšanas. Ja šis cilvēks kādreiz iziet pastaigāt bez apaviem, viņš sajūtas nekomfortabli, pēdas sāp, varbūt pat rodas kādas traumas. Tas viss ir loģiski, jo bieži vien mēs savu organismu apzināti novājinām, atradinot to darīt lietas, pie kurām tas gadu tūkstošu laikā bija pieradis.

Staigāšana basām kājām mums palīdz atgriezties pie savām saknēm un atmodināt mūsu pēdā iebūvēto dabīgo funkcionalitāti. Bieži vien dažādas pēdas vainas, piemēram, plakanā pēda, nav strukturālu bojājumu izraisīta, bet gan radusies tikai no tā, ka muskuļi, kas notur velvi, ilgstošas apavu valkāšanas rezultātā kļuvuši pārāk vāji. Šādā gadījumā nereti izdodas velvi atkal pacelt, šos muskuļus pamazām attīstot. Tas, protams, ir ilgāka laika jautājums – nevar cerēt, ka gadiem ilgi novājinātie muskuļi atgūs savu vitalitāti dažu dienu vai pāris nedēļu laikā. Ir nepieciešams veikt regulāru darbu, ilgstoši šos muskuļus attīstot un pamazām palielinot slodzi. Tas ir gluži tāpat kā ar jebkuru citu muskuli, ko ejam trenēt uz svaru zāli – to nedrīkst uzreiz pārpūlēt ar pārāk lieliem smagumiem, bet laika gaitā, lai palielinātu tā spēku un izturību, noslogojums ir jāpalielina. Tāpat ir arī ar pēdas muskuļiem – iesākumā varbūt pietiek basām kājām pastaigāt 5-10 minūtes dienā, ja cilvēks pie tā vispār nav pieradis, bet vēlāk pamazām likt klāt dažādus pēdu attīstošus vingrinājumus, palielināt pastaigu ilgumu vai pāriet uz izaicinošāku pārvietošanās veidu – skriešanu.

Runājot par skriešanu basām kājām, pamata motivācija ir gluži tāda pati kā jebkurai aktivitātei bez apaviem – panākt savu pēdu optimālu darbību, lai pēc iespējas izvairītos no traumām. Skrējējiem pēdas nostiprināšanai un tās elastības palielināšanai būtu jābūt pašam primārajam, kam jāpievērš uzmanība, jo skriešana sākas no pēdas. Skriešana basām kājām palīdz šīs lietas attīstīt. Protams, nevajag novilkt apavus un turpināt skriet savus 10 kilometrus katru dienu, ja tā esat pieraduši darīt apavos. Kā it visā, īpaši jau skriešanā pa baso iesākumā jāievēro piesardzība un mērenība. Turklāt arī skriešanas tehnika būs pavisam cita, kā skrienot apavos, citādi notiks piezemēšanās, pa citādu trajektoriju skriešanas laikā kustēsies pēdas, tiks iesaistīti citi muskuļi – ne tikai pēdā, bet arī kājā. Skriešana basām pēdām – tas ir pavisam cits sporta veids, tāpēc nevajag pret to izturēties vieglprātīgi.

Staigāšanai un skriešanai basām kājām pa zemi ir arī vēl kāds cits ieguvums – tas, ko sauc par sazemēšanās efektu (angliski – grounding, arī earthing). Zemes virsma ir negatīvi lādēta – tajā sastopami daudz brīvie elektroni. Savukārt, cilvēka organismā šādi brīvie elektroni nepieciešami, lai cīnītos ar brīvajiem radikāļiem un iekaisuma procesiem. Brīvie radikāļi mūsos rodas nepārtraukti, savukārt to neitralizēšanai nepieciešamos elektronus varam iegūt, piemēram, sazemējoties, tas ir, fiziski savienojoties ar Zemes virsmu. Gluži kā elektrība elektroni plūst no tās vietas, kur to koncentrācija ir lielāka – no Zemes – uz to vietu, kur tā ir mazāka – uz cilvēka ķermeni. Regulāri sazemējoties – vismaz pa 15 minūtēm divreiz dienā – spēsim labāk cīnīties ar dažādām veselības likstām.

Lai palīdzētu cilvēkiem iesākt skriet basām kājām, Latvijā 2012. gadā tika nodibināta Latvijas Baskāju skriešanas biedrība. Šī gada 4. aprīlī tā svinēja savu septīto jubileju, kurā, kā ik gadu, cilvēki tika aicināti izmēģināt novilkt apavus un pamēģināt mazliet paskriet pa baso. Savukārt, maija otrajā sestdienā mēs tradicionāli organizējam Latvijas Baskāju draudzības skrējienu, uz kuru aicināti visi interesenti, kas vēlas pamēģināt nedaudz paskriet basām pēdām. Sīkāka informācija atrodama Latvijas Baskāju skriešanas biedrības FaceBook lapā. Visbeidzot, visas vasaras garumā Mangaļsalas pludmalē notiks publiski baskāju koptreniņi, kur arī būs iespēja nelielā bariņā paskriet pa baso gar jūras krastu. Visi treniņi ir bez maksas.

Rakstu veidoja: Edgars Rencis, Ginesa rekordu grāmatas rekordists, 5 km ātrākajā skrējienā basām kājām pa sniegu.

>