Mūsu imūnsistēma palīdz mums nesaaukstēties. Tā ir organisma frontes līnija cīņā pret dažādām slimībām. Šī aizsardzības sistēma, kas nodrošina imunitāti pret infekcijām un parazītiem, ir viena no sarežģītākajām cilvēka organismā. Vārdu tiešajā nozīmē tā ir no ķīmiskām vielām un proteīniem veidota dzīvības glābšanas sistēma, kas cīnās ar iebrucējiem – vīrusiem, kaitīgām baktērijām un svešķermeņiem. Ja jums rūp jūsu veselība, jūs noteikti vēlaties parūpēties par šo svarīgo aizsardzības sistēmu. Imūnsistēmas stiprināšana un uzturēšana ir liels solis pretī optimālai veselībai. Taču kas īsti ir imūnsistēma un ko mēs varam darīt, lai uzlabotu tās darbību?
Imūnsistēmas stiprinātāji
Pareizi ēdot, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un pietiekami izguļoties, imūnsistēmas spējas uzlabojas. Bet vai jūs zinājāt, ka “vienkārši” pareiza elpošana ir lielisks veids, kā stiprināt imūnsistēmu? Mēs, “Rūdīšanās skolā”, pievēršam īpašu uzmanību pareizas elpošanas paņēmieniem un priekšrocībām, ko sniedz dziļa elpošana caur diafragmu. Un, liekot lietā zinātni, mēs vēlamies nodemonstrēt, kā elpošanas kontrole var palīdzēt jums uzlabot savu veselību, nemaksājot ne centa. Nav vajadzīgas ne tabletes, ne tautas medicīna, ne arī treniņprogrammas vai drastiskas diētas. Jums jau ir viss nepieciešamais. Bet tagad – dziļi ieelpojiet un turpiniet lasīt!
Zinātniskā informācija par elpošanu un imūno funkciju
Komplementārā medicīna kļūst arvien populārāka. Nākotne bez zālēm, domājams, nekad nekļūs par realitāti, tomēr cilvēki sāk atzīt domu, ka jau šobrīd mūsu rīcībā ir rīki, kas var palīdzēt profilaksē un arī ārstēt slimības bez medikamentiem. Protams, “izārstēt” visas slimības bez medicīniskas iejaukšanās nav iespējams, taču mēs varam ietekmēt vienu no mūsdienu dzīvesveida problēmām: zudušo saikni starp mūsu ķermeni un apkārtējo vidi. Mūsu garīgais stāvoklis ietekmē arī fizisko veselību. Ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka pozitīva domāšana var padarīt mūs veselākus. Palūkojoties uz to, kā organisms darbojas, viegli saprast, kādēļ tā. Smadzeņu darbība lielākoties ir ķīmiskas reakcijas, un mēs paši būtībā esam dažādu ķīmisko elementu sakopojums – sākot no smadzenēm un beidzot ar kauliem. Gaiss, ko mēs elpojam, pārvēršas vielās, kas mums ir vajadzīgas, lai nodrošinātu enerģiju šūnām. Veids, kādā elpojam, ir svarīgs, turklāt tas pat ietekmē mūsu asins sastāvu. Taču kā mūsu elpošanas paradumi ietekmē imunitāti?
Iekaisums
2005. gadā veiktā pētījumā tika runāts par ritmiskās elpošanas veidu – sudarshan krijas un prānajāmas – potenciālu imūnsistēmas procesu uzlabošanā un stresa mazināšanā. Interesanti, ka pētījuma subjekti bija vēža pacienti, un tā rezultāti apliecināja, ka regulāri elpošanas vingrinājumi varētu palīdzēt stiprināt imūnšūnas, kas savukārt apkarotu vēža attīstību. Pētījumā tika aplūkotas tā dēvētās dabīgās galētājšūnas jeb NK šūnas (organisma imūnsistēmai vitāli svarīgas šūnas), atklājot, ka kontrolēta, ritmiska elpošana trīs līdz sešu mēnešu ilgā laika periodā palielināja NK šūnu skaitu. Tas nav ātrs risinājums, taču tas ir pozitīvs solis pareizajā virzienā.
Elpošana un autoimūnā reakcija
Kontrolēta elpošana pozitīvi ietekmē organismu šādos veidos:
- pazeminot kortizola līmeni;
- pazeminot asinsspiedienu;
- uzlabojot autonomo (organisma automātiskā sistēma, kas darbojas “aizkulisēs”) reakciju uz fizisko un garīgo stresu;
- uzlabojot arteriālo asinsriti.
Nosauktie elementi kopā veido jaudīgu slimību apkarošanas rīku komplektu. Apzināta elpošana var palīdzēt cīnīties ar autoimūno saslimšanu attīstību, atgriežot organismu atpakaļ mūsu nervu sistēmas “mierīgajā” daļā – parasimpātiskajā nervu sistēmā. Kortizolu bieži vien dēvē par organisma stresa hormonu. Tas veic daudz funkciju – pārāk daudz, lai šeit tajās iedziļinātos, taču ziniet: augsts kortizola līmenis – tas ir slikti. Paaugstināta kortizola klātbūtne ir saistīta ar autoimūnajām saslimšanām, miega trūkumu, hormonālo disbalansu un vēl daudz ko citu. Tas ir gana labs iemesls, lai pievērstu uzmanību šī stresa hormona kontrolei.
Lieta tāda, ka stress ir vēl viens no autoimūno saslimšanu aktivizēšanās ierosinātājiem. Stresa apstākļos cilvēka organismā izdalās vairāk iekaisuma vielu, piemēram, histamīns. Rezultātā mūsu aizsargsistēmā sākas ķīmiska kaskāde, kurā ķermenim un smadzenēm jāmēģina izzināt, kāda aizsardzības sistēma ir nepieciešama, lai attiecīgo uzbrukumu apturētu.
Stresa kontrole ir svarīga ilgtermiņa veselībai. Šeit galvenais ir aktivizēt nervu sistēmas tā saucamo parasimpātisko (atslābuma) reakciju un izslēgt simpātisko (stresa, proti, agresijas-baiļu) reakciju. Parasimpātiskā sistēma sāk darboties tad, kad stresa nav. Tā ir sistēma, kas darbojas, lai kontrolētu gremošanu un atpūtu, kā arī var palīdzēt palēnināt elpošanu un pulsu.
Lēna, dziļa elpošana palielina parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti.
Viens no labākajiem veidiem, kā “pieklusināt” stresa reakciju organismā, vienlaikus aktivizējot parasimpātisko reakciju, ir lēna, mierīga elpošana caur diafragmu. Fizioloģiskās reakcijas uz dziļu, kontrolētu, apzinātu elpošanu ir tik izteiktas, ka gadījumā, ja tās varētu iegādāties kā narkotikas, tās noteikti maksātu veselu bagātību. Par laimi, tas viss nemaz nav tik sarežģīti, turklāt nav jāmaksā ne centa. Vienkārši elpojiet!
Stāja un imūnā veselība
Palūkojieties apkārt uz saviem kolēģiem, ģimeni vai pat vienkārši garāmgājējiem (bieži vien viņiem rokās ir viedtālruņi)! Vai redzat ko neparastu? Ievērojiet uz priekšu noliekto galvu, sakumpušos plecus un nepareizo gaitu, kādā pārvietojas cilvēki, kuri, pateicoties evolūcijai, ir kā radīti skriešanai, lēkšanai, kāpšanai un, pats galvenais, stāvēšanai pareizā stājā. Laikam ejot, mūsu sliktie ieradumi ir darījuši savu. Mūsdienu tehnoloģijas, darba vide un stress, ar kādu mūsu senčiem nenācās saskarties, ir sabojājuši mūsu stāju. Šie ķermeņa stāvokļi ietekmē organisma spēju piekļūt galvenajam elpošanas muskulim – diafragmai. Kad mēs iezveļamies krēslā, ķermenis ieņem vismazākās pretestības stāvokli un izmanto mūsu sekundāros (rezerves) elpošanas muskuļus, kas laika gaitā tiek pārslogoti, kļūstot saspringti, sāpīgi un veidojot trigerpunktus visā ķermenī. Lūk, kā mēs ik dienu traumējam savus ķermeņus:
- sēžam automašīnā, īsinot vienus no mūsu t.s. agresijas-baiļu muskuļiem – gūžas saliecējmuskuļus;
- braucam uz darbu ar nošļukušiem pleciem;
- visu dienu pavadām nedabiskā pozā – sēdus (nevis tupus vai stāvus);
- saskaramies ar stresu darbavietā un privātajā dzīvē, kas liek mums saspringt un sakumpt, kā arī ierobežo elpošanu;
- lietojam viedtālruņus, kas izraisa t.s. “īsziņu kaklu”;
- skatāmies televizoru sēdus stāvoklī ar sakumpušu muguru.
Šo sarakstu varētu vēl turpināt. Lielākā daļa no mums savā ikdienā vairs nedzenas pakaļ savvaļas dzīvniekiem un nekāpj kokos. Ķermenis, kādā esam evolucionējuši, nu ir ieslodzīts modernu ērtību pasaulē.
Kāds tam visam sakars ar elpošanu?
Padomājiet par to, kas notiek, kad sēžat pie galda vai televizora. Ievērojiet, kā, muguras augšdaļai spiežot uz priekšu, tiek saspiestas jūsu plaušas. Iespējams, arī kakls virzās uz priekšu. Ja sēdēšana nav optimāla, optimāla elpošana nemaz nav iespējama.
Kā tas ietekmē stresu un imūnsistēmu?
Atbilde meklējama mūsu evolūcijas ceļā. Cilvēki ir zīdītāji ar lielām smadzenēm, un, kad esam nobijušies vai attopamies bīstamā situācijā, mums raksturīgas gluži tādas pašas īpašības kā suņiem, kaķiem un pērtiķiem. Izmainās – paātrinās – elpošana, un mēs sākam izmantot rezerves elpošanas muskuļus (augšējos trapecveida muskuļus, galvas grozītājmuskuļus, krūšu muskuļus un trepjveida muskuļus). Organisms pastiprina elpošanu, palielinot elpas tilpumu un biežumu, lai šūnās nonāktu vairāk skābekļa, kas savukārt palīdzētu mums izkļūt no briesmām. Mēs uzraujam plecus, sasprindzinām muskuļus un ieelpojam, lai mobilizētu visu ķermeni. Tas ir signāls organismam, ka tuvumā ir apdraudējums, uz ko ķermenis un smadzenes reaģē, dodot tā dēvēto agresijas-baiļu (no angļu val. – fight or flight) signālu. Ķermeni pēkšņi pārpludina stresa hormoni, un aktivizējas simpātiskā nervu sistēma.
Ja jūs regulāri pakļaujat sevi šādiem augsta stresa apstākļiem, tad jūs, ļoti iespējams, attapsieties ar veselības stāvokļa pasliktināšanos vai kādu ilgstošu slimību. Taču tieši tāds ir stāvoklis, kurā mēs ieslīgstam tad, ja neievērojam pareizu stāju un ieraduma kārtā nepareizi elpojam. Sakumpšana un diafragmas saspiešana ir signāls organismam, lai tas turpinātu aktivizēt stresa reakciju. Tas ir signāls, kuru noteikti nevēlamies dot, ja mums rūp sava veselība ilgtermiņā.
Risinājums: aktivizējiet diafragmu un elpojiet. Spēciniet savu imūnsistēmu, sakārtojot stāju un elpošanu tā, kā to paredzējusi daba.
Visslavenākais elpotājs un imūnsistēmas manipulators
Vims Hofs ir vīrs, kuram ir cieša saistība ar vārdiem elpošana, imūnsistēma un meditācija. Pēdējo gadu laikā viņš kļuvis slavens ar savu spēju izturēt temperatūru zem nulle grādiem bez jebkādiem aizsardzības elementiem. Viņš ir uzkāpis Everestā, tērpies tikai šortos. Pats “Ledusvīrs” apgalvo, ka viņš radis atbildi veselīgai dzīvei un apliecinājis, ka spēj izmainīt savu organismu tādos veidos, kādus iepriekš uzskatījām par esošiem ārpus mūsu kontroles.
Kā viņam tas izdodas? Hofs izmanto vienu paņēmienu: viņš spēcina savu imūnsistēmu līdz tādam līmenim, pie kura viņa ķermenis spēj izturēt milzīgas ārējās un iekšējās slodzes. Tāpat viņš izsauc tādas nervu sistēmas reakcijas, kādas lielākā daļa cilvēku nespēj ierosināt. Tas viss tiek paveikts ar dziļu elpošanu. Lai arī tas var izklausīties pēc māņiem un maldiem, Hofu ir pārbaudījuši universitāšu pētnieki un pētniecības grupas no respektablām organizācijām. Viņš tik tiešām spēj visu to, ko apgalvo.
Hofs kontrolē savu imūnsistēmu un ķermeņa temperatūru tieši ar kontrolētas elpošanas paņēmienu. Padomājiet par to – imūnsistēma ir mūsu aizsargs pret infekcijām; tā ir organisma galvenā aizsardzības līnija. Ja organisms pastāvīgi tiek pakļauts stresam, šī sistēma tiek izslēgta. Savukārt spēja to kontrolēt paver veselu kaudzi dažādu iespēju attiecībā uz cilvēka veselību.
Galvenā atziņa: mūsu rīcībā jau šodien ir viss nepieciešamais veselības uzlabošanai
Imūnā funkcija un autoimūnās saslimšanas ir sarežģīti jautājumi. Mūsu veselības stāvoklis nav melnbalts, un to nevar ietekmēt ar vienreizējiem, visaptverošiem līdzekļiem. Holistiska pieeja veselībai vienmēr būs pārāka par ātriem risinājumiem. Tiklīdz saprotam to, ka uzlabojumi šajās būtiskajās organisma sistēmās var notikt dabisku procesu ceļā, varam spert nepieciešamos soļus, lai uzbūvētu stabilus pamatus savai veselībai. Tas ir vienkāršāk, nekā mēs domājam.
Iemācieties izelpot, aktivizēt diafragmu un elpot dziļi, kā arī strādājiet pie stājas nostiprināšanas. Jau domas par pareizāku elpošanu vien ierosina pozitīvas imūnās reakcijas. Palēninot elpošanu un atbrīvojoties no sliktajiem elpošanas ieradumiem organismam tiek signalizēts, ka viss ir kārtībā.
Dziļa un apzināta elpošana ir viena no visefektīvākajām lietām, ko jau tūlīt pat jūs varat sākt darīt savai labsajūtai.