Elpošana ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Katru dienu Tu veic neskaitāmi daudz ieelpas un izelpas. Tā ir vispieejamākais rīks, ar kuru sev palīdzēt kļūt enerģiskākam, laimīgākam un veselīgākam. Tā ietekmē veselību un pašsajūtu gan tad, ja tiek veikta korekti, gan tad, ja elpo nepareizi. Kādēļ gan nesākt beidzot elpot efektīvi un veselīgi?
Kas ir funkcionālā elpošana?
Funkcionālā elpošana ir elpošana, kas palīdz ķermenim visefektīvākajā veidā veikt fiziskās un mentālās funkcijas, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Tā ietver dažādus elpošanas paņēmienus, ar kuriem tiek veicināta veselību un labsajūta, uzlabots sportiskais sniegumu un veicināta ķermeņa spēja relaksēties. Mērķis ir elpot, lai atbalstītu ķermeņa dabiskos procesus, nevis kavētu tos. Iekļaujot funkcionālo elpošanu ikdienā, Tu izjutīsi daudzus ieguvumus fiziskajā un mentālajā veselībā.
Funkcionālā elpošana pievēršas elpas kvalitātei, nevis kvantitātei. Patiesībā lielākā daļa cilvēku elpo par daudz, tādejādi darot pāri savam ķermeni. Šī pieeja tiek izmantota arī Patrika Makīona (Patrick McKeown) izstrādātajā Oxygen Advantege metodē.
Lai elpošanu padarītu efektīvāku, ir būtiski pievērst uzmanību ieelpas un izelpas dziļumam, tempam un plūsmai. Kontrolējot elpu, tiek palielināts skābekļa līmenis organismā, mazināts stress un uzlabota vispārējā pašsajūta. Funkcionālā elpošana var palīdzēt arī attīstīt labāku stāju un samazināt potenciālu elpošanas problēmu risku, piemēram, astmu vai elpas trūkumu.
Elpošanas sistēmas uzbūve
Pavisam vienkārši izskaidrojot, elpošanas sistēma nodrošina, ka organismā tiek ievadīts skābeklis (ieelpa jeb inhalācija) un izvadīts oglekļa dioksīds (izelpa jeb ekshalācija). Šo gāzu apmaiņu sauc par elpošanu. Plaušās nav muskuļu. Tās nevar pašas izplesties vai sarauties, tomēr tām ir elastīgi audi, kuri ļauj sekot elpošanas kustībām. Elpošanas kustības veic starpribu muskuļi un diafragma.
Elpošanas sistēma ietver vairākus orgānus.
Deguns
Gaiss elpošanas sistēmā, pareizi elpojot, nonāk caur degunu. Nāsīs tas tiek sasildīts un mitrināts. Sīkie matiņi nāsīs filtrē putekļus un citas daļiņas, kuras tiek ieelpotas. Līdz ar to ir jāuzsver, ka deguns ir būtiska sastāvdaļa elpošanas sistēmā. Deguns parūpējas par ieelpotā gaisa kvalitāti. Elpošana caur muti nav piemērota regulārai skābekļa uzņemšanai. To var izmantot pildot konkrētus elpošanas vingrinājumus vai īpašās izņēmuma situācijās, kad tā ir vienīgā opcija, lai elpotu.
Rīkle
Tā atrodas deguna un mutes aizmugurējā daļā un kalpo, kā eja uz tālāko elpošanas sistēmu. Rīkle ir gan elpošanas, gan gremošanas sistēmas orgāns, tādēļ tā sadalās divās daļās, viena paredzēta pārtikai (barības vads) un otra – gaisam. Rīkles apakšdaļā atrodas īpaša aizsargājoša sistēma, kas noslēdz pārējos elpošanas orgānus, lai tajā neiekļūtu pārtika un šķidrums.
Balsene
Augšējā jeb pirmā elpceļu daļa, kurā nonāk tikai gaiss. Tajā atrodas balss stīgas.
Traheja (jeb elpvads)
To veido skrimšļa pusgredzeni. Tie nodrošina, ka elpvads vienmēr ir atvērts. Trahejas sieniņas ir izklātas ar īpašām skropstiņām, kuras strādā kā filtrs. Ieelpotais gaiss vēlreiz tiek attīrīts no jebkādiem svešķermeņiem, lai tie nenonāktu plaušās.
Bronhi un bronhiolas
Traheja sadalās divās daļās, kuras sauc par bronhiem. Bronhi savienojas ar plaušām, sadaloties sīkākos bronhu kokos. Katros no tiem ir atbildīgs par nelielu plaušu segmentu. Bronhu koki, savukārt, sadalās vēl sīkākos veidojumos, lai vienmērīgi aizsniegtos pa visām plaušām. Šos veidojumus sauc par bronhiolām.
Alveolas
Plaušu daļas, kurās notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Katra cilvēka plaušās ir simtiem miljonu alveolu.
Kādas ir elpošanas funkcijas?
Elpošana ir būtiska dzīves sastāvdaļa, kura ietekmē organismu vairākos līmeņos. Šai sistēmai ir gan primārās, gan sekundārās funkcijas. Elpošanas primārās funkcijas ir būtiskas dzīvības uzturēšanai, bet sekundārās – vairāk attiecas uz to, kā elpošana mijiedarbojas ar citām ķermeņa sistēmām.
Primārās elpošanas funkcijas:
• Elpošanas bioķīmiskā funkcija – saistīta ar skābekļa, oglekļa dioksīda un pH līmeņa regulēšanu organismā.
• Elpošanas biomehāniskā funkcija – saistīta ar elpošanas darbību, kura efektivitāte ir atkarīga no diafragmas, krūšu kurvja funkcijas un elpošanas paradumiem.
Sekundārās elpošanas funkcijas attiecas uz elpošanas līdzdalību citos organisma procesos:
• nomierināšanās un stresa pārvarēšana, koncentrēšanās prasmes;
• stāja, mugurkaula stabilitāte un kustību kontrole;
• atbalsts runāšanai;
• palīdz dažādām organisma sistēmām sazināties un darboties kopā;
• šķidruma dinamikas regulēšana (piemēram, muguras smadzeņu šķidruma, limfas cirkulācijas, asinsrites regulēšana).
Sekundāro elpošanas funkciju efektivitāte samazinās, ja netiek labi nodrošinātas primārās elpošanas funkcijas. Piemēram, cilvēkiem ar hiperventilāciju bieži ir neērtas un nepatīkamas sajūtas, kad viņi mēģina kontrolēt vai nomierināt elpu.
Kāda ir disfunkcionāla elpošana?
Disfunkcionāla elpošana ir neefektīva un neregulāra. Ļoti iespējams, ka tā rada arī diskomfortu. Visbiežāk tā ir sekla un paātrināta elpošana, elpas aizturēšana vai elpošana caur muti, nevis degunu. Disfunkcionālu elpošanu var izraisīt vairāki faktori. Stress, trauksme, nepareiza stāja, veselības traucējumi – tas viss var būt iemesls, kas veicina nepareizu elpošanu.
Aizvien lielai daļai cilvēku šķiet, ka elpošana ir tikai skābekļa uzņemšana organismā, bet patiesībā tas ir daudz dziļāks izdzīvošanas un veselības mehānisms. Līdz ar to izriet, ka disfunkcionāla elpošana atstāj pamatīgas sekas uz organismu. Tā iedarbojas trīs līmeņos:
1. bioķīomiski;
2. biomehāniski;
3. psihofizioloģiski.
Neefektīvi pildot funkcijas šajos trīs līmeņos, organismā rodas dažādi simptomi un slimības. Tas ir kā apburtais loks – jo nepareizāk elposi, jo sliktāks būs kopējais veselības stāvoklis. Savukārt, jo sliktāka būs veselība, jo grūtāk būs atkal atsākt elpot efektīvi un pareizi.
Nepareizi elpošanas paradumi var izraisīt fiziskas un mentālas veselības problēmas, piemēram, trauksmi, stresu, nogurumu, galvassāpes un dažādas elpošanas problēmas. Disfunkcionāla elpošana negatīvi ietekmē arī labsajūtu, noskaņojumu, enerģijas līmeni. Īsāk sakot, tā nav efektīva, atbilstoša vai veselību atbalstoša.
Lai uzlabotu vispārējo veselību un labsajūtu, ir svarīgi apzināties, kā Tu elpo, un novērst disfunkcionālās elpošanas ieradumus. Ieviešot funkcionālo elpošanu par ikdienas ieradumu, Tu vari optimizēt organisma dabiskos procesus un dzīvot enerģiskāku un laimīgāku dzīvi.
Funkcionālās elpošanas ieguvumi
Ar vien vairāk cilvēku pievērš uzmanību savam uzturam un fiziskajām aktivitātēm. Tā ir atbildīga un ierasta rīcība, kas šobrīd tiek uzskatīta par normu progresīvā sabiedrībā. Tas ir veids, kā lielākā daļa cilvēku rūpējas par savu veselību un labsajūtu. Tomēr aizvien elpošana – viena lieta, kuru ikviens no mums dara nepārtraukti – tiek atstāta novārtā.
Iemācīties funkcionāli elpot ir ātrākais un efektīvākais ceļš uz labāku veselību, enerģijas līmeni un pašsajūtu. Efektīva elpošana uzlabo koncentrēšanās spējas, palīdz relaksēties, izgulēties un kustēties, stiprina imunitāti, vairo enerģiju un paceļ garastāvokli. Tas ir ļoti efektīvs rīks, kas mums visiem ir pieejams vienmēr un visur.
Kā funkcionālā elpošana var uzlabot Tavu ikdienu?
1. Labākas fiziskās spējas
Viens no galvenajiem funkcionālās elpošanas ieguvumiem ir uzlabotas fiziskās spējas. Iekļaujot funkcionālo elpošanu gan ikdienā, gan sportojot, tiek palielināts skābekļa līmenis organismā un uzlabotas elpošanas funkcijas. Sportiskais rezultāts progresē, jo fizisko aktivitāšu laikā ir vairāk enerģijas un izturības. Funkcionālā elpošana pozitīvi ietekmē gan profesionālus atlētus, gan tos, kuriem sports ir tikai hobijs vai veids, ka parūpēties par sevi.
2. Labāka stāja
Funkcionālā elpošana palīdz attīstīt labāku stāju. Līdz ar to uzlabojas ķermeņa mehānika un samazinās veselības problēmu un traumu risku.
3. Uzlabota prāta skaidrība
Koncentrējoties uz katru elpu un tās kvalitāti kvalitāti, Tu var mazināt stresu un trauksmi. Tā var panākt mierīgāku prātu un atvieglotu spēju koncentrēties. Līdz ar to uzlabojas atmiņa un kognitīvās funkcijas, ļaujot domāt skaidrāk un vieglāk pieņemt lēmumus.
4. Samazināts stress un trauksme
Koncentrējoties uz katru ieelpu un izelpu, tiek aktivizēta organisma dabiskā spēja relaksēties, līdz ar to mazinās stress un trauksmes simptomi. Tas uzlabo pašsajūtu, novērš vai mazina panikas lēkmes un palīdz efektīvāk pārvarēt turpmākās stresa situācijas. Šis ir būtisks ieguvums mentālās veselības labā.
5. Labāks miegs
Praktizējot relaksācijas tehnikas un koncentrējoties uz elpošanu, var ātrāk aizmigt un panākt dziļāku un mierīgāku miegu. Tas ir efektīvs veids, kā risināt bezmiegu un uzlabot miega kvalitāti. Jo labāk Tu gulēsi, jo enerģiskāk jutīsies dienas laikā.
6. Mazāk sāpju
Dziļa elpošana izraisa endorfīnu izdalīšanos. Tas ir hormons, kas mazina jutību pret sāpēm. Gluži kā dabīgs pretsāpju līdzeklis.
7. Spēcīgāka imunitāte
Ar skābekli bagātīgi apgādātas asinis efektīvāk pārnēsā un absorbē barības vielas un vitamīnus. Jo pareizāk elposi, jo grūtāk slimībām un citiem svešķermeņiem būs palikt Tavā organismā.
8. Efektīvāka detoksācija
Elpošana ir būtisks organisma attīrīšanās jeb detoksēšanās veids. Aptuveni 70% no organismā esošajiem toksīniem tiek izdalīti elpojot. Līdz ar to neefektīva elpošana pārlieku noslogo pārējās attīrīšanās sistēmas ķermenī.
9. Zemāks asinsspiediens
Funkcionālā elpošana palīdz muskuļiem atslābt. Tas nozīmē, ka asinsvados uzlabojas asinsrite un pazeminās spiediens. Dziļa elpošana arī palēnina un regulē sirdsdarbību, kas vēl vairāk palīdz pazemināt asinsspiedienu.
10. Uzlabota gremošana
Asinsrite būtiski ietekmē gremošanas sistēmu. Ja, pareizi elpojot, sakārtosi sirdsdarbību un asinsriti, tad līdz ar to veicināsi efektīvāku zarnu un visas gremošanas sistēmas darbību.
Kā stress ietekmē slimības?
Stress mūsdienas ir viens no dominējošajiem veselības problēmu cēloņiem. Trauksme, depresija, hroniskas sāpes, galvas sāpes, sirds un asinsvadus problēmas, liekais svars – tās visas ir pārmērīga stresa izraisītas slimības. Tomēr vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, parasti neviens neaizrokas līdz problēmas saknei. Vai esi kādreiz ārsta kabinetā saņēmis palīdzību stresa vadības jautājumos vai dzirdējis vārdu salikumu – hronisks stress?
Pat ja stress nav problēmas cēlonis, tā klātesamība ietekmē absolūti lielāko daļu simptomu un veselības problēmu. Nervu sistēma ir savienot ar visiem audiem un orgāniem. Ja tā ir pārslogota, tad tieši tādus signālus saņem jau tā slimības novājinātais organisms. Stresa ietekme saasina jebkuru veselības problēmu vai traumu.
Funkcionālā elpošana signalizē ķermenim, ka nepieciešams relaksēties
Stresa situācijā tiek stimulēta simpātiskā nervu sistēma. Tā izraisa paātrinātu elpošanu un sirdsdarbības ritmu, aizkaitināmību, paaugstinātu asinsspiedienu, trauksmes sajūtu un ķermeņa sasprindzinājumu. Tā ir dabiska daļa no “cīnīties vai bēgt” aizsargreakcijas. Apzināti palēninot elpošanas ritmu un padarot ieelpas dziļākas, var pārslēgties uz parasimpātisko nervu sistēmu, kas ir atbildīga par ķermeņa atpūtu.
Dziļi ieelpojot tiek aktivizēts klejotājnervs. Tas ir garākais nervs Tavā organismā, jo stiepjas no smadzeņu stumbra līdz vēdera dobumam. Klejotājnervs ir galvenā parasimpātiskās nervu sistēmas sastāvdaļa. Brīdī, kad tas tiek aktivizēts, ķermenis var sākt nomierināties. Ieelpojot dziļi, vēders kļūst mīksts, jo tiek iesaistīta diafragma. Līdz ar to tiek palēnināta sirdsdarbība, samazināts asinsspiediens un atslābināti muskuļi. Tas nozīmē uzlabotu pašsajūtu un atgūtu spēju racionāli domāt.
Gluži kā ar vingrošanu vai meditāciju, arī ar apzinātu un funkcionālu elpošanu paliekošus rezultātus iegūsi, ja to iekļausi savā ikdienas praksē. Pat tikai minūti praktizējot funkcionālās elpošanas vingrinājumus, visticamāk ,Tu varēsi novērot pozitīvus rezultātus, ja darīsi to regulāri.
Funkcionālās elpošanas tehnikas
Tagad, kad zini, cik būtiska ir funkcionāla elpošana un kādus ieguvums tā Tev var sniegt, ir laiks sākt to arī praktizēt. Uztver elpošanu, kā lielisku rīku savas fiziskās un mentālās labsajūtas stiprināšanai. Ir vairākas elpošanas tehnikas, kuras jau no šodienas vari iekļaut savā ikdienā. Šajā rakstā ir apskatītas piecas efektīvas un viegli veicamas metodes. Katrai no tām ir savas priekšrocības, tādēļ izvēlies un izmanto tieši to, kura ir atbilstošāka konkrētajā situācijā.
1. Diafragmas elpošana
Tā tiek saukta arī par dziļo elpošanu. Šīs elpošanas metodes pamatā ir diafragmas jeb elpošanas muskuļa iesaistīšana. Diafragmas elpošana ir lēna un dziļa, tāda, kas ar katru ieelpu apzināti kustina šo muskuli, kā arī paplašina vēderu uz visām pusēm. Dziļo elpošanu vari izmantot, lai mazinātu stresu un trauksmi, uzlabotu miega kvalitāti un palielinātu skābekļa līmeni organismā. Tā ir efektīva metode, lai uzlabotu vispārējo veselību un labsajūtu.
2. Elpošana pārmaiņus caur vienu un otru nāsi
Šis ir funkcionālās elpošanas veids, kas ietver pārmaiņus elpošanu caur labo un kreiso nāsi. Metode līdzsvaro nervu sistēmu, mazina stresu un trauksmi. Tiek uzskatīts, ka tā uzlabo arī elpošanas funkcijas, tāpēc tā ir ieteicama cilvēkiem ar elpošanas problēmām.
Katrai nāsij ir savs nervu komplekts, kas to aptver, un tie darbojas pretēji. Vienā ķermeņa pusē dominē simpātiskā nervu sistēma, bet otrā – parasimpātiskā. Apzināti pārmaiņus elpojot ar vienu un otru nāsi, var pārslēgties no simpātiskās uz parasimpātisko nervu sistēmu vai otrādi. Ieelpojot caur kādu no nāsīm, tiek uzsvērtas attiecīgā kanāla īpašības; izelpojot – nomierinātas. Tātad Tu vari apzināti kontrolēt savu pašsajūtu ar elpu.
Ja jūties dusmīgs, uzbudināts vai šķiet, ka Tev ir pārāk daudz enerģijas, ieelpo caur kreiso nāsi un izelpo caur labo. Savukārt situācijās, kad jūti bezspēku, zemu asinsspiedienu vai nosalušas ekstremitātes, ieelpo caur labo nāsi un izelpo caur kreiso.
Vēl spēcīgākam efektam, kad ieelpo caur vienu nāsi, neatstāj to pilnībā atvērtu. Aizspied to tieši pie deguna kaula, lai sašaurinātu atveri un radītu vibrāciju. Tas palīdz pagarināt elpošanas ciklu.
Lai pildītu šo vingrinājumu ir būtiski praktizēt elpošanu caur degunu. Ja ikdienā pārsvarā elpo caur muti, tad visticamāk, ka sākumā šī metode šķitīs apgrūtinoša. Tomēr atceries, ka elpošana caur degunu ir pirmais un vissvarīgākais veselīgas funkcionālās elpošanas aspekts. Jo biežāk elposi caur degunu, jo tīrāks tas kļūs. Līdz ar to elpot caur degunu paliks arvien vieglāk.
3. Elpošana caur saspiestām lūpām
Šis ir funkcionālās elpošanas veids, ko bieži iesaka cilvēkiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai citām elpošanas problēmām. Šajā vingrinājumā tiek veikta lēna un dziļa ieelpa caur degunu, bet izelpa notiek caur muti, precīzāk, saspiestām lūpām. Process ir tāds, it kā Tu gribētu nopūst svecīti. Praktizējot šo metodi būtiski tiek samazināts elpošanas ciklu skaits minūtē. Elpošana caur saspiestām lūpām būtiski uzlabo skābekļa līmeni organismā. Tas palīdzēs samazināt elpas trūkumu, stresu un uzlabot fizisko sniegumu.
4. Vēdera elpošana
Praktizējot vēdera elpošanu, ieelpas laikā vēders uzpūšas kā balons, bet izelpas laikā atkal saraujas normālā stāvoklī. Apgulies vai ērti apsēdies ar taisnu muguru, uzliec rokas uz vēdera un sāc mierīgi, bet dziļi elpot. Elpošana visa šī vingrinājuma laikā notiek caur degunu. Šī ir viena no vieglākajām funkcionālās elpošanas metodē, kas piemērota ikvienam. Vēdera elpošana ir nomierinoša elpošanas tehnika, kas būtiski uzlabo sirds un asinsvadu darbību.
5. Vienāda ieelpa un izelpa
Šī metode elpošanu padara vienmērīgu un līdzsvarotu. Galvenais uzdevums ir veikt mierīgu un dziļu ieelpu un pēc tam tik pat garu izelpu. Iesākumā pamēģini aizskaitīt līdz trīs gan ieelpas, gan izelpas laikā. Vēlāk vari pagarināt elpošanas ciklu, skaitot līdz četri vai pieci. Pārlieku izstiept laika intervālu nevajadzētu, tas nedos lielāku ieguvumu. Regulāri praktizējot šo metodi, sajutīsi, ka Tavs elpošanas cikls kļūst mierīgāks un garāks. Vienādās ieelpas un izelpas metode būtiski uzlabo mentālo veselību, kā arī smadzeņu un elpošanas sistēmas darbību.
Kā praktizēt funkcionālo elpošanu ikdienā?
Ja vēlies iegūt noturīgus rezultātus, tad funkcionālās elpošanas metodes ir jāpraktizē regulāri. Bet labā ziņa ir tāda, ka šiem vingrinājumiem nav jāaizņem daudz laika no Tavas ikdienas. Vari sākt pat ar divām minūtēm dienā. Ja iepriekš neesi trenējis apzinātu un funkcionālu elpošanu, tad pat pāris minūtes ļaus novērot uzlabojumus tavā pašsajūtā. Tomēr atceries, ka tas jādara ir regulāri. Kad pieradīsi pie divu minūšu prakses, pagarini to līdz piecām minūtēm dienā. Ar laiku sapratīsi, cik ilgi un cik regulāri Tev jāveic šie vingrinājumi, lai gūtu labākos rezultātus.
Pirmais solis funkcionālās elpošanas praktizēšanā ir apgūt pamata tehnikas. Tas nozīmē iemācīties kontrolēt elpu, paplašināt diafragmu un veikt dziļas, lēnas ieelpas. To vari praktizēt, guļot vai sēžot ērtā pozā ar taisnu muguru un koncentrējoties uz lēnu, dziļu ieelpu caur degunu un mierīgu izelpu. Izmēģini arī iepriekš aprakstītās funkcionālās elpošanas metodes.
Būtiski ir iekļaut elpošanas praksi savā ikdienas rutīnā. Pievērsties apzinātai elpošanai vari jebkurā sev ērtā laikā, kā arī pat vairākas reizes dienā. Būtiski, lai tas tev nesagādā diskomfortu. Iespējams, ka visvieglāk praktizēt funkcionālo elpošanu ir no paša rīta. Pirms sāc savus dienas pienākumus, velti dažas minūtes elpošanai. Vari to darīt ,pat neizkāpjot no gultas. Tā pat vari mēģināt iekļaut metodes savās vakara gaitās, pusdienu pārtraukuma laikā vai jebkurā citā sev ērtā un piemērotā brīdī. Pat pāris dziļas ieelpas un izelpas palīdzēs justies mierīgāk un fokusētāk.
Ja stingri nolem elpošanu iekļaut savā ikdienā, tad atvēli tai konkrētu laiku. Ja nepieciešams ieraksti elpošanu savā plānotājā, gluži tāpat kā to dari ar treniņu vai sapulci. Ir svarīgi apzināti pievērsties šai praksei, nevis cerēt “gan jau dienas laikā atcerēšos par to”. Neviens cits nevar uzņemties atbildību par Tavu veslību.
Kad funkcionālā elpošana jau ir kļuvusi par Tavu ikdienu un vēlies to padarīt vēl efektīvāku, tad vari izmēģināt elpošanas praksi iekļaut fiziskajās aktivitātēs. Piemēram, joga vai skriešana, apvienota ar piemērotu elpošanas praksi, var palīdzēt Tev sasniegt vēl augstākus rezultātus. Funkcionālās elpošanas iekļaušana fiziskajās aktivitātēs uzlabo sportisko sniegumu, stiprina ķermeni, mazina stresu un trauksmi. To vari praktizēt, veicot dziļas, lēnas ieelpas caur degunu un izelpas caur muti.
Izaicinājumi un aspekti, ko vērts ņemt vērā
Funkcionālā elpošana var būt spēcīgs līdzeklis, lai uzlabotu mūsu vispārējo labsajūtu, taču ceļā uz to var rasties daži izaicinājumi. Šajā sadaļā ir apspriestas biežāk sastopamās problēmas un apsvērumi, kuri jāpatur prātā, ieviešot funkcionālo elpošanu savā dzīvē.
Ir vairākas bieži sastopamas problēmas, ar kurām var saskarties, praktizējot funkcionālo elpošanu. Visbiežāk tā ir nespēja iekļaut elpošanas praksi savā ikdienā. Tas visbiežāk ir risināms ar nodefinētu mērķi un apņemšanos. Pārskati savu dienas grafiku un atrodi vietu īsai elpošanas praksei.
Savukārt tiem, kuri to regulāri praktizē, iesākumā var tik novērotas grūtības koncentrēties uz vingrinājumu vai pat reiboņi un citas nepazīstamas sajūtas ķermenī. Šeit nav, par ko satraukties. Uzsākt darīt kaut ko jaunu parasti ir izaicinoši. Ir jādod laiks ķermenim pierast pie izmaiņām. Tās var būt grūtības saglabāt koncentrēšanos vai reibonis. Lai pārvarētu šīs problēmas, ir svarīgi sākt lēnām un pakāpeniski pilnveidot elpošanu. Ieklausies savā ķermenī un pēc vajadzības pielāgo praksi.
Praktizējot funkcionālo elpošanu, ir svarīgi būt uzmanīgam pret savu ķermeni un ieklausīties signālos, ko tas ziņo. Ja izjūti jebkāda veida diskomfortu, apstājies. Iespējams Tavs organisms nav vēl gatavs tik lielām pārmaiņām. Lai pārvarētu to, ir svarīgi sākt lēnām un pakāpeniski pilnveidot elpošanu. Labāk ir iet ar maziem solīšiem lēnām uz priekšu, nevis pārforsēt un sabojāt šo veselīgo pieredzi sev uz visiem laikiem. Nekad nedari sev pāri!
Ja Tev ir hroniskas saslimšanas un prāto, vai elpošanas vingrinājums nepadarīs situāciju sliktāku, tad sazinies ar savu ārstu vai veselības speciālistu. Funkcionālās elpošanas mērķis ir padarīt Tevi veselīgāku. Ja kaut ko no visa šobrīd nevari izpildīt, tad tas nav Tev vajadzīgs. Ja Tev ir paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, bieži izjūti reiboņus vai esi bērniņa gaidībās izvairies no intensīviem vai ekstrēmiem elpošanas vingrinājumiem. Tev piemērotākas būs mierīgas elpošanas prakses.
Sāc elpot jau šodien!
Funkcionālā elpošana ir vienkāršs, bet spēcīgs līdzeklis fiziskās un mentālās veselības uzlabošanai. Tu tāpat vienmēr elpo 24 stundas diennaktī, tad kāpēc to nedarīt apzināti un efektīvi? Kontrolējot savu elpošanu, Tu vari uzlabot darba spējas, prāta skaidrību, mazināt stresu, labāk izgulēties un sasniegt arvien labākus rezultātus sportā.
