Rūdīšanās skola

Aukstuma pārvarēšana – tā ir kontrole pār savu ķermeni un prātu

“Aukstuma pārvarēšana – tā ir kontrole pār savu ķermeni un prātu. Kā to izmantot ikdienā – tas ir katra paša ziņā,” saka skolas treneris un vadītājs, Māris Žunda

Izmanto  aukstumu SAVĀ LABĀ
Pārvari aukstumu, pārvari sevi
Pirmie soļi rūdīšanas virzienā
Kā justies droši aukstumā?

Kas ir rūdīšanās

Mūsdienās imunitātes problēmas ir kļuvušas par ikdienu. Pietiek kaut nedaudz mainīt vides temperatūru, un cilvēks uzreiz saslimst. Tas notiek tāpēc, ka rodas izteikts kontrasts starp viņu un vidi. Ķermenis ir pieradis pie komforta, un pēkšņi samazinās vides temperatūra, tā kļūst nedraudzīga. Tāpat vides temperatūra var augt, un, lūk, slimība ir klāt. Bieži vien pat nav jāiziet ārā. Brāzma no atvērta loga vai biroja gaisa kondicionētāja, un parādās pirmās slimības pazīmes. Šādi mums zemapziņā rodas asociācija: es saslimu, jo bija auksti.

Es pašreiz aukstumu uztveru kā enerģijas pieplūdumu, kā veselības pārbaudījumu. Dodies vējainā pastaigā, sajūti nelielu temperatūras maiņu. Tad savu veselības stāvokli varēsi noteikt ļoti vienkārši. Ja 2–4 dienu laikā nesaslimsti, viss kārtībā. Aukstums cilvēka ķermenim un psihei ir kontrasts, stress, kas ietekmē kopējo veselības stāvokli, savukārt iemesls, kāpēc slimojam, var būt ne tik acīmredzams.

Lai aukstumu pārvarētu, tam ir jāsagatavojas — jānorūdās. Klasiski tas nozīmē lēnu sevis pieradināšanu pie tā. Sākam ar pilīti, beidzam ar peldi. Pats esmu izvēlējies citu rūdīšanās metodi — Vima Hofa metodi. Tā ir iespēja justies labi aukstumā, karstumā, kā arī citos dzīves radītajos stresos. Rūdīšanās ietver gan fiziskos, gan mentālos, gan psiholoģiskos aspektus. Tādējādi aukstums ir ļoti labs treniņbiedrs, jo rūdoties nekad nejutīsies komfortabli ar aukstumu — vienmēr nāksies pieņemt apzinātu lēmumu to darīt vai ne. Tas ir nepārtraukts treniņš. Un, protams, nevar nepieminēt uzturu. Īsā atbilde: tas noteikti ietekmē, kādas ir Tavas fizioloģiskās un psiholoģiskās spējas.

Kas ir Vima Hofa metode, var izlasīt arī citā mūsu rakstā „Kas ir Vima Hofa metode”.

Vima Hofa metode ir desmitiem gadu ilgu mācību un prakses rezultāts. Tajā ir apvienota elpošana, līdzsvara vingrinājumi un aukstums. Katrs no šiem elementiem ir ļoti nozīmīgs, un kopā tie rada vienreizīgu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanas metodi. Vima Hofa metode nav tikai darbs ar aukstumu. Fizioloģiski tā ir līdzsvara iegūšana starp autonomās nervu sistēmas daļām: simpātisko (uzmundrinājums) un parasimpātisko (miera stāvoklis) nervu sistēmu. Līdz šim Rietumu medicīnā šo nervu sistēmu darbība tika uzskatīta par apzināti neietekmējamu. Vims Hofs ir apgāzis šo pieņēmumu ar 26 pasaules rekordiem.

Būtībā tā ir patiesa dāvana, ka mēs varam sevi gan uzmundrināt, gan nomierināt. Ar metodes palīdzību mēs reāli sagatavojam savu ķermeni stresa situācijām, kļūstam līdzsvarotāki. Sākam izprast, kad varam izmantot vienu un kad otru nervu sistēmu. Dienas gaitā brīvi jūtam, kuru kurā brīdī vajag izmantot. Tas ir mūsu patiesais dabiskais stāvoklis, ka esam spējīgi balansēt starp šīm sistēmām, taču pakāpeniski esam atradinājušies no šīs kontroles, tāpēc mums tā ir atkal intensīvi jāapgūst. Nenoliegšu, ka šī metode nav jaunatklājums — izmantotie elementi ir sen praktizēti kā Rietumu, tā Austrumu pasaulē, taču šajā gadījumā ir izveidota sistēma, kuras lietojums ir ļoti daudzpusīgs un kura ir ikkatram saprotama.

Aukstums ir izslavēts arī tāpēc, ka fizioloģiski ir saudzīgāks par karstumu. To patiesībā ir daudz vieglāk pārvarēt un pieņemt. Atrašanās karstumā bieži paredz vairāk risku. Esmu dzirdējis viedokļus, ka ļaudis tiek mocīti ar aukstumu un ledus vannām. Nē, tieši pretēji, lielākais darbs ir pirms tam, siltumā. Tieši tur mēs iegūstam līdzsvaru starp nervu sistēmām, termoregulācijas un psiholoģisko kontroli. Bez šiem elementiem ir grūti ilgi pretoties aukstumam.

Taču viens no metodes lielākajiem plusiem ir iespēja to apgūt ikvienam no mums. Vims Hofs un viņa līdzgaitnieki ir piedalījušies vairākos pētījumos par aukstuma ietekmi uz cilvēku un pierādījuši, ka ikviens var iemācīties pārvaldīt savu ķermeni. Metodes praktizētāji savu meistarību pierādīja dažādi. Piemēram, guļot uz kušetes, brīvprātīgi ietekmējot savu veģetatīvo nervu sistēmu un paceļot savu adrenalīna līmeni divreiz augstāk nekā personām, kas pēc brīža izlēks ar izpletni. Tāpat Vimā Hofā un viņa audzēkņos tika pētīta endotoksīnu (mirušu zarnu nūjiņu) veidošanās. Pretstatā kontroles grupai Vima Hofa metodes praktizētāju grupai saslimšana netika novērota. Tādējādi var teikt, ka metode pašlaik piedzīvo savu uznācienu Rietumos.

Vims Hofs nepamatoti aizmirstās cilvēka spējas pretoties slimībām atkal ir nostādījis gaismā. Viņš kliedē pieņēmumu, ka aukstums ir briesmīga un bīstama parādība. Tā ir programma, no kuras mums ir jātiek vaļā! Taču iegūtā negatīvā pieredze to neatvieglo. Mēs atceramies ķēdi: gaisa kondicionētājs, aukstums, slimība. Ir jāpiedzīvo arī liela ārstu skepse, kam šķiet, ka ir vien jāgaida pirmo slimības simptomu parādīšanās. Protams, nenoliegšu, ka arī Vimu un mani reizēm piemeklē kāda kaite. Taču tā nav bezspēcīga gulēšana un ietīšanās vairākās segās, kad iziešana svaigā gaisā tiek sagaidīta ar šausmām. Kad esmu apslimis, labprāt eju aukstā dušā vai peldē. Pašsajūta pēc tam vienmēr uzlabojas, enerģija vairojas. Aukstums ir ķermenim veltīts signāls sasparoties.

Medicīnas teoriju maiņa

Pašreiz lielākajā daļā klasiskās medicīnas literatūras ir rakstīts, ka veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma ir apzināti neietekmējama. Saskarē ar ilgstošu aukstumu tā veic ārkārtas pasākumus, pakāpeniski pārtraucot savas funkcijas, un 45 min laikā cilvēka sirds var apstāties. Asinsvadi un asinsnrite, tā teikt, aizveras. Taču ar Vima Hofa metodi asinsrite tiek kontrolēta. Gadskārtējie Aukstummīļu kustības kāpieni kalnos ir tam lielisks pierādījums. Vairākās stundās, šortos, −15 °C tiek pieveikts maršruts, kas citiem kāpējiem prasa dienu. Pēc medicīnas pieņēmumiem, tas ir neiespējamāk par neiespējamu. Diemžēl, neskatoties uz pierādījumiem, joprojām liela daļa ārstu izvēlas neņemt vērā šos faktus un veselības uzlabošanas iespējas. Tā vietā, jāsaka automātiski, pacientiem tiek izrakstītas kārtējās zāļu devas, nav runas par cēloņa ārstēšanu vai vispārīgā veselības stāvokļa uzlabošanu. Protams, ja slimība jau ir nonākusi līdz akūtai stadijai, tā ir jāārstē, taču preventīvos pasākumus nedrīkst izslēgt ne problēmas laikā, ne pēc tam. Diemžēl tendence slimību ārstēt tikai akūtā situācijā ir izplatījusies visā pasaulē.

Tāpat ir pieredzēta ārstu atturība izprast situāciju. „Ja pēc intensīvas elpošanas sāp galva, tad to labāk nedarīt.” Ja tās ir sajūtas pēc vieglas elpošanas, tad viens no iemesliem var būt asiņu pieplūšana smadzenēm — tas noteikti nav slikts rādītājs. Liela daļa metodes līdzsvara vingrinājumu ir domāta tieši tam, lai veicinātu galvas apgādi ar asinīm. Cilvēka ķermenis ir pakļauts gravitācijai, kas savukārt liek lielākajai daļai asiņu atrasties zem sirds. Tātad tālāk no smadzenēm un citiem nervu centriem. Ir strādājošs dzinējs, taču ar degvielas apgādes problēmām. Tieši tāpēc galvas asinsapgāde gan caur fiziskajiem, gan elpošanas vingrinājumiem ir ļoti svarīga.

Es nekādā ziņā nenoliedzu medicīnas sistēmas lietderību vai ārstu vēlmi palīdzēt, taču uzsveru, ka sabiedrība diemžēl ir ļoti attālinājusies no veselības profilakses principa (preventīvi veselības uzlabošanas pasākumi). Tas, manuprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc alternatīvas terapijas kļūst arvien populārākas: tiek meklētas iespējas atjaunot ķermenim piemītošās aizsargspējas. Protams, mums, rietumniekiem, tā vietā, lai uzsāktu darāmo, ir vajadzīga tūkstoš un viena atbilde. Bieži, nonākot pie atbildēm, tās vairs nav aktuālas un entuziasms ir zudis. Tā vietā vajag vien darīt, sajust sevi un vairot prieku!

Kā Māris nonāca līdz šai metodei

Viss sākās ar jautājumu, kāpēc gribu rūdīties? Sākumā es nedomāju par mērcēšanos aukstā ūdenī. Ikdienu pavadot birojā, es pamanīju, ka kolēģi bieži slimo. Jau tad domāju, ka tam tā nevajadzētu būt — no nelielām temperatūras pārmaiņām tāds efekts. Turklāt pašam bija vairākus gadus ilgas veselības problēmas, un ārstu izrakstītais ceļš pēc zālēm uz aptieku arī nešķita pieņemams. Tagad jau piecus gadus esmu no tā atradinājies. Tas arī zemapziņā bija mans mērķis: ar sīkām slimībām — saaukstēšanos, iesnām, gripu — neskriet uz aptieku pēc zālēm. Ķermenim ir jāspēj ar to tikt galā. Svarīga bija arī enerģija. Lielākā daļa daudz strādājam pie galda, sevi fiziski nekustinām. Man vienkārši trūka enerģijas. Nevarēju saprast, kas notiek.

Tad es sāku darboties. No bērnības atmiņā bija palikusi iešana pirtī ar vecākiem. Tā nolēmu savu izziņas ceļu sākt šeit. Uzsācis mācības Pirts skolā, iepazinu aukstumu, taču caur karstumu. Informācijai plūstot, uzdūros Vima Hofa rakstam — tas uzreiz ieinteresēja un šķita mēģinājuma vērts. Pēc pirmajām praksēm ielīdu ledus vannā, izkāpu… viss veiksmīgi. Nolēmu personīgi iepazīties ar Vimu viņa treniņnometnē Polijā. Tur nostiprināju pārliecību, ka tā ir tiešām efektīva, viegla un pārliecinoša metode. Sāku intensīvi strādāt ar elpošanu, kas noteikti veidoja spēcīgu pamatu tālākai izaugsmei. Sāku izjust savu ķermeni, tā vajadzības un robežas. Tas sniedza patiesu gandarījumu. Man tika dots instruments dzīves saspringumu kliedēšanai. Tas savukārt mani mudināja pilnveidot zināšanas vēl vairāk.

Tagad jau droši secinu, ka Vima Hofa metode ir ļoti vērtīga, jo ir vairāki rīki, ar kuriem var sevi pilnveidot. Dažādas elpošanas, līdzsvara tehnikas — rūdīšanās kļūst par apjomīgu un interesantu tematu. Iedziļinājies radu vairākas atbildes uz jautājumiem, kas ir veselība, un no kā tā sastāv? Pašreiz esmu devies ceļā un vēlos kliedēt mītiskās šaubas arī Latvijā. Lai cilvēki nebaidās no aukstuma, lai uztver to tāpat kā citus saasinājumus, ar kuriem saskaramies ik dienas.

Viens no maniem mērķiem ir uzrunāt arī Latvijā darbojošos uzņēmumus — aicināt tos novērtēt savu darbinieku veselību. Proti, ne tikai rīkot izklaides pasākumus, bet veidot reālas darbinieku veselības uzlabošanas programmas. Tas ilgtermiņā palīdzēs kā darbiniekiem, tā uzņēmumam.

Kāpēc ir ieteicams praktizēt šo metodi

Pašreiz mums apkārt ir ļoti daudz stresa faktoru: ir jāskrien, jādomā par ģimeni, darbu, ir kredīti, auto apkope — mums ir simts un viena doma uz priekšu. Mēs jau plānojam nākamā gada vasaru, darbus, ceļojumu. Galva ir pilna neskaitāmu domu. Realitātē mūsu ķermeni kontrolējam nevis mēs, bet apkārtējās situācijas. Esam kļuvuši par lellēm… nozīmīgākā mūs paraustīs, un mēs ļausimies. Diemžēl tagad viens no biežāk izvēlētajiem veselības problēmu risinājumiem ir viena vai otra tablete, par ko arī liecina aptieku vairums.

Praktizējot Tu kļūsti pašpārliecinātāks, kā arī ir novērojami fizioloģiskie rezultāti, ko dod elpošana un koncentrācija. Tas savukārt rada kontroli pār ķermeni, tostarp termoregulācijas procesiem, lai pārvarētu aukstumu un justos komfortabli. Ievērojot pakāpenisku rūdīšanos, mēs būtiski mazinām riskus, ka organismā rodas kādi iekaisuma procesi. Vima Hofa metode ļauj sagatavoties aukstumam sev komfortablā vietā un laikā. Līdz ar to arī metodes lietojums kļūst daudz plašāks. Protams, arī klasiskais rūdīšanās virziens ir ļoti laba savu barjeru pārvarēšana. Sākot rūdīties septembrī, Tu pieņem psiholoģisku izaicinājumu. Viss ir atkarīgs no mērķa, turklāt gaumes ir atšķirīgas.

Viena no rūdīšanās pamatmācībām ir sava ķermeņa sajušana un atbildība par pieņemtajiem lēmumiem — tā, manuprāt, var noderēt daudzās ikdienas situācijās. Rūdāmies, ietekmējam savu nervu sistēmu, uzlabojam veselību, mazinām iekaisumu procesus!

Kā aukstums un Vima Hofa metode ietekmē fizioloģiski

Aukstumam, elpošanai un koncentrēšanās spējai ir ļoti liela nozīme. Praktizējot metodi, mēs sakārtojam nervu sistēmu, asinsriti, orgānu darbību. Teorētiski mēs varam rūdīties arī bez aukstuma. Bet, lai sasniegtu psiholoģisku pacēlumu, šajā gadījumā — aukstā ūdens krāna pagriešanu katru rītu, aukstuma rūdījums ir ļoti ieteicams. Cilvēki pašreiz nodarbojas ar vairākām elpošanas praksēm, taču bieži pietrūkst ķermenim veltītā signāla, lai tas fizioloģiski nostiprinātu iegūto pieredzi. Aukstums mūs ļoti labi pamodina šīm pārmaiņām, ļauj šo kontroli ieslēgt arī citās dzīves sfērās.

Protams, uz spontāna un neapzināta adrenalīna rēķina mēs varam izdarīt pārsteidzošas lietas, tostarp ielēkt āliņģī un iznirt no tā. Taču tā bieži ir neapzināta un nekontrolēta rīcība. Virsnieru dziedzerim izšļācot adrenalīnu, cilvēks var paveikt daudz ko. Taču mūsu mērķis ir šo impulsu veidot brīvprātīgi, apzināti. Jo, piemēram, pārlieku liels adrenalīna daudzums organismā var ķermenim liegt pareizi funkcionēt, piemēram, rosinot trīsas.

Tāpat mēs panākam stāvokli, kad vienmērīgi un brīvprātīgi kontrolējam hormonālo darbību, piemēram, adrenalīna, krotizola, melatonīna līmeni asinīs. Mēs mācāmies tos kontrolēt un pavērst savā labā. Ķermenim saskaroties ar aukstumu, tiek saņemts signāls — kļūst vēsāk. Pēc brītiņa tiek ieslēgta iekšēja sildīšana. Ar treniņu palīdzību mēs šo iekšējo sildīšanu stiprinām. Tiek aktivizēta lielā asinsrites loka darbība. Siltums tiek akumulēts iekšēji, bez zudumiem. Mainās asinsaina, tās Ph līmenis (no skābas uz sārmainu vidi).

Ir dzirdēts arī padoms: pirms iešanas aukstumā vajag noskriet kādu gabalu, kārtīgi sasildīties. Tiesa, šādi tiek uzjundītas asinis un kļūst silti, ir augusi psiholoģiskā pārliecība. Tomēr, dodoties aukstumā, siltuma zudumi ir visai lieli. Cilvēkam sasilstot, ir atvērušās visas ādas poras, caur kurām siltums izplūst.

Uzsākot rūdīšanos, parasti lielākās problēmzonas ir rokas un kājas, tur ir vismazākā asiņu aprite. Tās varam gan pakāpeniski rūdīt ar aukstuma un karstuma kontrastiem, gan ar elpošanu aktivizēt nervu galus. Liekot rokas aukstā ūdenī un radot kontrastu, tiek kairināti nervu gali. Tiek veidoti siltuma tīkli: asinsvadi, kapilāri. Regulāri praktizējot rūdīšanos, katru gadu virsādas slānī izveidojas jauns kapilāru tīkls. Šim ir patiesi labs lietojums skaistumkopšanā. Vēl 20. gs. sākumā bija saloni, kur sievietes seja tika ieskauta ledū. Šis ir piemērs reālām fizioloģiskām pārmaiņām, kam ir jānotiek ķermenī. Tikai ar psiholoģisku spēju nevar iztikt.

Uzvelkot vairākas jakas, pagriežot radiatorus karstāk, uzliekot siltās grīdas, mēs esam radījuši sev augstu komforta līmeni, un ķermenis pielāgojas. Ķermenis redz, ka tam nav jārīkojas. Esam tik ļoti pieraduši pie komforta, ka, izejot ārā, kur ir pāris grādu zemāka temperatūra, mūsu imunitāte nenostrādā uz vīrusiem, kas dzīvo it visur, un tie vienkārši mūs pārvar.

Vima Hofa mācība ir kontroles atgūšana pār savu ķermeni — kā to izmantot, tas ir katra paša ziņā. Citam tas ir biroja darbs, citam uzlabojumi darbā. Mērķi ir visdažādākie.

Rūdīšanās bērniem

Pašlaik plānoju veidot rūdīšanās skolu bērniem. Izmantosim citādu pieeju nekā pieaugušajiem. Tie būs stāstījumi, rotaļas, mājasdarbi kopā ar vecākiem. Taču attiecībā uz bērniem varu teikt, ka mums, vecākiem, vajadzētu vairāk uzticēties bērniem. Viņi fizioloģiju pārvalda daudz labāk nekā mēs. Daba bērniem ir devusi to, ko mēs, pieaugušie, esam sev atrofējuši. Diemžēl jau kopš bērna kājas mēs mēģinām viņus iegrožot pēc saviem ieskatiem: tuntulēt, apģērbt, sargāt no katra aukstuma un karstuma. Tā vietā vecākiem ir jāmācās precīzāk nolasīt bērna raidītos signālus.

Fizioloģijas ietekmēšana viņiem izdodas vieglāk nekā mums. Ja nav vēlmes doties uz bērnudārzu, tiek izmantota termoregulācija, un temperatūra ir augšā! Sev esam šīs spējas atrofējuši. Protams, ja bērns dreb un zobi klab, tad ir pamats uztraukties, bet, ja bērns jūtas komfortabli — smaida un priecājas —, atslābstam. Bieži mums pašiem, pieaugušajiem, ir auksti, tāpēc transformējam savas bailes uz bērnu.

Liela vērtība ir arī bērnu brūno tauku slānim. Bērnam augot, tie attīstās gar nierēm, plecu daļu un iekšējiem orgāniem. Atrodoties ārpus komforta temperatūras, tie šķeļas kopā ar baltajiem taukiem un rada siltumenerģiju. Bērnus pārāk daudz apģērbjot, tie tiek atrofēti.

Ko nevajadzētu darīt

Reizēm var atļauties teikt, ka noteiktā mērā aukstums ir galvā. Treniņos es vienmēr stāstu un brīdinu: ja, kāpjot iekšā aukstumā, rauj krampji vai rodas sāpes, tad ir jāpārtrauc. Iespējams, fizioloģija vēl nezina, kā reaģēt — muskuļos trūkst minerālvielu, tāpēc tie nevar atbilstīgi strādāt. Vienmēr ir jābūt līdzsvaram starp mentālo un fizioloģisko aspektu, jo pienāks brīdis, kad viens vai otrs Tevi bremzēs. Iespējams, Tev ir kāda smaga trauma, ka kāds Tevi ir iemetis aukstumā vai karstumā. Ir iedzītas bailes. Psiholoģiski Tev ir tās jāpārvar, ir jāpieņem apzināts lēmums sevi izaicināt un pārvarēt. Protams, neaizmirstot fizisko sagatavotību, lai šo apņemšanos izpildītu.

Neieslīgstam galējībās. Jā, iziet ārpus komforta zonas ir labi, taču nodarīt sev sāpes, kaitēt nevajag! Ķermenis vienmēr laikus dod signālu. Ja tiešām jūti nespēju — fiziskas sāpes, psiholoģiskus pārdzīvojumus —, tad apstājies. Taču, ja minētais rodas jau pēc ļoti nelielas saskares ar aukstumu, piedomā! Iespējams, ķermenis ir lieki nobijies vēl pirms lēciena. Lai nerastos nevajadzīgi pārdzīvojumi, sāc ar elpošanas vingrinājumiem. Rūdies pakāpeniski.

Arī jau minētās aukstuma vannas ir tikai īss pārbaudījums, vien pāris sekunžu. Taču līdz tam ir jāizdara mājasdarbs. Aukstā bauda ir tikai Tava darba rezultāts.

Daži Vima Hofa metodes rūdīšanās posmi

Tālāk minētos vingrinājumus varam izpildīt gan kā regulāru kompleksu, gan atsevišķi. Galvenais — izjust un klausīt savam ķermenim. Nokļūšana ārpus komforta zonas norūdīs, savukārt ķermeņa pārpūle nenāks par labu.

Elpošanas vingrinājums – atslābināšanās un fizioloģijas sakārtošana

Atceries! Ja Tev jau ir konstatēta kāda hroniska slimība, tad konsultējies ar savu ārstu par elpošanas vingrinājuma izmantošanu. Uzmanība ir jāpievērš sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, paaugstinātam asinsspiedienam, epilepsijas slimniekiem vai kādai cita smagai hroniskai saslimšanai.

Svecīte — līdzsvara vingrinājums asinsrites uzlabošanai un koncentrācijai

Aukstās dušas — aukstuma impulss un enerģijas pieplūdums

Atceries! Ja, nonākot aukstumā, rodas krampji vai sāpes — pārtrauc vingrinājumu! Iespējams, Tava fizioloģija vēl nezina, kā reaģēt. Turpini praktizēt elpošanas un līdzsvara vingrojumus. Nogaidi. Kad jūties gatavs vēlreiz ieskatīties aukstumam acīs — rīkojies!

Exit mobile version